Nārnija

Sākās viss nevainīgi. Ar stāstu par kursa biedru Ronaldu, kurš reiz kojās svešā istabiņā ejot laukā pa durvīm tās sajauca ar skapi. Visiem radās iespaids, ka Ronalds mēģina ieiet Nārnijā. Protams, ka kopš tās reizes pazīstam visi viņu ar vārdu Nārnijas Ronalds vai Ronalds no Nārnijas. ^^
Pastāstot par šo draugiem kaut kā aizgāja saruna par to, ka starp manu istabu un virtuvi varētu būt ieeja Nārnijā, iemūrēts kāds slepkava nemirstīgais, poltergeists utt. Doma radās tāpēc, ka draugam Lejam ar' bij' tāda aizmūrēta istaba.
Īsumā.
Ideja : Starp Ginta(es) istabu un virtuvi pastāv slepenā istaba.
Uzdevums : Apstiprināt vai apgāzt ideju.
Kopā ar MO un Jani devāmies to visu noskaidrot. Pārbaudījām uz aci vai sakrīt garumi, lielumi, liekumi un visa pārējā mērvienības tabula acīs. No tā saprotams nekas nemainās. Ideja tik gūst lielāku apstiprinājumu. Ķeramies pie pārbaudītām metodēm - lineāla, nu ne gluži vecā labā koka 30cm garā, bet sabīdāmā 7m garā.
Ideja sāk gāzties, bet paliek vēl viena sentēvu metode. Paklopēšana pie sienas. Ķeramies pie klopēšanas. Un ticiet vai neticiet, bet tā mana istaba un virtuve ir tieši pretī viena otrai un nav tur nekādas Nārnijas vai slepena ieslodzījuma vieta. Bet par spīti tam, ka Ideja tika pilnībā sagāzta un apgāzta manī joprojām mīt ticība Nārnijas esamībai starp manu istabu un virtuvi.
 Ar šo pagaidām beidzu. Cerams uzradīsies vēl kāds aizraujošs piedzīvojums līdz gada beigām. Ja ne tad līdz nākamajam gadam. ;)

Atkal Nakts brauciens

Nakts Brauciens 3

Iezīmē savu ceļu ar EveryTrail

Šoreiz nolēmu aizbraukt līdz Dienvidu tiltam. Tas jau laikam normāli, bet laiks kurā es to darīju nemaz nav normāls. ^^
Izbraucu ap četriem naktī. Nu nevarēju aizmigt. Cēlos kājās, saģērbos, riteni uz pleca un ārā uz ielas esmu.  Uzliku mūziku - šoreiz laikam ne tik labu, jo sāka sāpēt ausis un nemaz nebija ne ritma, ne ātruma. :(  Ieslēdzu Everytrail un aidā.
Aizbraucu līdz Brīvības piemineklim izmetu līkumu un tad uzņēmu maršrutu uz D-Tiltu. Loģiski, ka nakts bija auksts. Mazliet atsalu. Vējš vienkārši caur cimdiem pūta. Pusceļā ticis vēl konstatēju, ka riepa pustukša. Bet neatmetu domu aizbraukt līdz tiltam.
Aizbraucis turp biju dikti priecīgs un pārsalis un vīlies. Augšā tiltā netiku. Mūzika draņķīga un vējš pūta cauri ta ka tādam tīklam .  :D
Atpakaļceļš bija krietni vien īsāks un ātrāks.
Par spīti tam, ka esmu gulējis tikai vienu stundu vēl joprojām nenāk miegs. :)