pirmdiena, 2010. gada 26. aprīlis
otrdiena, 2010. gada 13. aprīlis
Kritiens
Šodien, tas ir jau vakar. Tātad vakardien pamatīgi pārmetos pāri ragiem ritenim.
Viss sākās tiešam kā parasti. Uzsāku luksoforu spēli.
Eu, bet jūs zināt, kas tā par spēli? Pastāstīšu mazliet par spēli un tad atpakaļ pie galvenā temata. ^^
Kas jums vajadzīgs luksoforu spēlei? Pirmkārt tu un tavs vellapēds - tautā saukts par divriteni. Pilsēta ar daudziem luksoforiem. Daudz brīva laika un labas mūzikas vai klusums, kā nu kuram labāk patīk. Es piederu pie tiem, kam patīk klausīties mūziku braucot ar riteni.
Izejam uz ielas, uzkāpjam uz vellapēda, izlemjam, kur jātiek un braucam tikai pa turieni, kur rāda zaļo gaismu - tas atkarīgs no tā vai braucat pa ietvi vai ceļu. Piemēram es biju uzstādījis mērķi uz Saules akmeni, bet man par nelaimi uz Čaka un Lāčplēša bija sarkanās gaismas tāpēc izlēmu braukt uz pretējo pusi - Avota ielu. Apbraucis mazu gabaliņu un ticis līdz Čaka ielai man priekšā no sētas izskrēja, kāds sīkais piemirsis, ka pakaļējie bremži nav un to aptvēris nospiedu pa priekšējiem. Par laimi sīkais palika neskarts. Man gan izgāja čābīgāk. Noberztas rokas, kāja, caurs t-krekls un mazs smadzeņu satricinājums par kura esamību sapratu, kad biju nonācis līdz mājām. Kāpjot augšā pa kāpnēm gandrīz neko neredzēju , jo priekšā bija daudzkrāsains attēls. Tad redze mazliet noskaidrojās un ātri iegāju dušā, kur vispār neko neredzēju par spīti tam, ka acis plaši vaļā un gaisma vannasistabā ieslēgta. :D
Ņu tas arī īsumā viss. Pievienoju Everytrail nobrauktā ceļa karti.
Map your trip with EveryTrail
Viss sākās tiešam kā parasti. Uzsāku luksoforu spēli.
Eu, bet jūs zināt, kas tā par spēli? Pastāstīšu mazliet par spēli un tad atpakaļ pie galvenā temata. ^^
Kas jums vajadzīgs luksoforu spēlei? Pirmkārt tu un tavs vellapēds - tautā saukts par divriteni. Pilsēta ar daudziem luksoforiem. Daudz brīva laika un labas mūzikas vai klusums, kā nu kuram labāk patīk. Es piederu pie tiem, kam patīk klausīties mūziku braucot ar riteni.
Izejam uz ielas, uzkāpjam uz vellapēda, izlemjam, kur jātiek un braucam tikai pa turieni, kur rāda zaļo gaismu - tas atkarīgs no tā vai braucat pa ietvi vai ceļu. Piemēram es biju uzstādījis mērķi uz Saules akmeni, bet man par nelaimi uz Čaka un Lāčplēša bija sarkanās gaismas tāpēc izlēmu braukt uz pretējo pusi - Avota ielu. Apbraucis mazu gabaliņu un ticis līdz Čaka ielai man priekšā no sētas izskrēja, kāds sīkais piemirsis, ka pakaļējie bremži nav un to aptvēris nospiedu pa priekšējiem. Par laimi sīkais palika neskarts. Man gan izgāja čābīgāk. Noberztas rokas, kāja, caurs t-krekls un mazs smadzeņu satricinājums par kura esamību sapratu, kad biju nonācis līdz mājām. Kāpjot augšā pa kāpnēm gandrīz neko neredzēju , jo priekšā bija daudzkrāsains attēls. Tad redze mazliet noskaidrojās un ātri iegāju dušā, kur vispār neko neredzēju par spīti tam, ka acis plaši vaļā un gaisma vannasistabā ieslēgta. :D
Ņu tas arī īsumā viss. Pievienoju Everytrail nobrauktā ceļa karti.
Kritiens
Map your trip with EveryTrail
otrdiena, 2010. gada 6. aprīlis
Ceļojums uz Igauniju un atpakaļ
Sākšu ar to ka šis atšķirībā no iepriekšējā ceļojuma bija plānots. Un plānots tika kādas divas nedēļas iepriekš. Izplānots bija ap 60% pārējais bija slinkuma, gribas trūkuma un vēl kaut kā dēļ. :D
Ok. Sākšu ar piektdienu, jeb dienu pirms izbraukšanas.
Bijām plānojusi dabūt GPS no drauga, bet viņš tādu nenopirka tai nedēļā tāpēc tāds variants atkrita. Veikals, kur biju domājis īrēt bija slēgts, jo bija Lielā piektdiena. Gandrīz jau sāku krist panikā, bet palīgā nāca tante gūgle un situācija tika glābta atrodot GPS par 5 Ls uz divām dienām. Nekavējoties sazvanījos un sarunāju iet pēc GPS. Bet tā kā ārā traki nelija. Knapi smidzināja tad es uz riteņa virsū un pēc GPS uz Dreiliņiem. Brauciens izrādījās ne tika patīkams tā iemesla dēļ, ka sāka līt un ceļī viscaur bija ar ziemā kaisītajām smiltīm, kas uz manām biksēm un kedām veidoja vājprātīgu dubļu kārtu. Nonācis kur man vajag iegāju iekšā un kā likums man tika piedāvāts apsēsties. Dikti gribējās, bet tā kā biju viscaur slapjš un dubļains atteicos. :(
Dabūjis GPS gāju uz pieturu, jo negribējās slapjam un dubļainam braukt to pašu gabalu atpakaļ uz mājām. Tāpēc gaidīju autobusu, kuru nācās salstot gaidīt mokošas 7 minūtes. :D
GPS iegūšanas fāze ar to arī bija gandrīz galā. Aizbraucu mājās un rādu visiem GPS un te Ģirts saka, ka viņam mūsu kopējais tēvs ir piedāvājis savējo GPS. Āāārrrgghhh. Biju gatavs ietriekt viņam rīklē tikko dabūto GPS, bet tā kā esmu tāds mierīgs iztiku tikai ar vārdiskiem draudiem. :D Tas mums visiem būtu ietaupījis veselu latu.
Nākamā fāze šai piektdienā bija dabūt mašīnu. Tā protams bija jau sarunāta un tik jāaizbrauc pakaļ. Mašīnas īre uz divām dienām bija 40 Ls. Mašīna ļoti laba un tiešām tāda ar kuru braukt ceļojumā. Bija galdiņš, kur parisināt krustvārdu mīklas, paspēlēt galda spēles un paēst. Laikam aizsteidzos notikumiem priekšā. ^^
Pulksten astoņos bija sarunāts aizbraukt un paņemt busiņu, bet nokavējāmies tikai stundu. :D Ieradāmies deviņos. Nekāda lielā skāde mums. :) Cerams arī izīrētājam.
Vienīgā problēma bija tā ka nestrādāja centrālā atslēga un signalizācija. Vēlāk atklājās arī tas, ka aizmugurējās durvis nevērās, bet tas sīkums.
Mašīnu jau pirmajā dienā meitenes vai kāds cits iesauca par kāpostiņu, jo viņš bija tādā zaļā krāsā. :)
Ok. Turpinu.
Aizbraucam uz mājām. Oh. Starp citu šoferis ir hipsters Mārcis. ^^ Ielikšu bildi salīdzinajumam.
Mārcim ar MO ienāca prātā doma braukt jau tās pašas dienas vakarā, bet tā kā vairākums bija pret šādu ideju vai atturējās tad tomēr tika nolemts izbraukt kā plānots - 6:00 no rīta.
Pirms tam sacepām kalnu ar tostermaizītēm. Lai pa ceļam būtu ko ēst un nebūtu jāiet veikalā. ^^
Laikam esmu ticis cauri pirmajai trešdaļai. Visi guļam. Cik nu varam aizmigt, jo pulkstenis ir jau 3 naktī un piecos jau jāceļas. :D
Sestdienā ap pulksten 6 no rīta sakāpjam busiņā un sākam ceļu uz Tallinu Igaunijā.
Gribu tik vēl piebilst, ka šis brauciens bija tāds izpriecas un slēpņu meklēšanas apvienojums. Uzskatu šo par oficiālo ceļojuma pirmo dienu. ^^
Pirmā pietura bija Saulkrastu pludmalē, kur meklējām slēpni. Mārcis kā jau profesionālis ar 80 atrastiem slēpņiem šo atrada vēsā mierā. Bija sācis līt, kad izbraucām no Rīgas. Un turpināja līt visu turpmāko dienu gan Latvijā, gan Igaunijā. Maršruts diezgan garš un slēpņu ko apmeklēt daudz, bet diemžēl ifēna baterija nevelk īpaši ilgi, kad tiek meklēti slēpņi. Un kā par sodību vads, lai uzlādētu ifēnu mašīnā nav savietojams ar manu ifēnu. Kaut kāds vājprāts ne?
Mēģinājām pieslēgt caur radio USB caurumu, bet diemžēl arī šī metode šoreiz nenostrādāja. Visa tehnika sazvērējusies pret mums likās tai brīdī. Kopumā braucot uz Tallinu atradām TIKAI 2 slēpņus. Mazliet nožēlojami, bet neko darīt. Apstākļu sakritība un nelietības likums un tad vēl tas likums, ja ir slikti var būt vēl sliktāk. :D Un Ticiet vai neticiet kļuva sliktāk. Mazliet aizsteidzos priekšā notikumiem. Turpinu. Pēc Saulkrastiem iebraucām vēl dažās vietās meklēt slēpņus diemžēl nesekmīgi. :( Pēdējais slēpnis, ko todien atradām bija Lihulas pils drupās. Lieliska vieta, kuru noteikti vajag aizbraukt apskatīt siltākā un saulainākā laikā, ne tādā kā mēs tur bijām. ^^
Bildes diemžēl nav tika labas kā gribētos. :( Ģirtam prātā citas vērtības ne tā kā mums pārējiem.
No Lihula vietas braucām uz Tallinu, jo ifēns nomira. :( Ja domāja, ka ar to viss beidzās jūs maldāties.
Iebraucot Tallinā braucam pa ļoti garu un taisnu ielu. Es iedomājos, ka to ielu varētu saukt par Garo ielu. Bija vēl viens variants Kalnciema vai kaut kā tā - Rīgā esot līdzīga iela. ^^ Bet nu tā Garā iela bija savi 10 km.
Iebraucot pilsētā un atrodot vietu, kur jābūt mūsu hostelim hipsters Mārcis novieto mašīnu stāvvietā un tagad man jāiet izlūkos uz hosteli. Esmu samērā labā omā, jo beidzot esam klāt un varēšu uzlādēt ifēnu un sāksim slēpņus meklēt. Aizeju līdz mūsu hostelim, bet tur ar roku uz lapiņas rakstīts, ka mūsu hostelis negaidot aizslēdzies. Kā uzzinājām citā hostelī tad tāpēc, ka viņiem pazuda gan ūdens, gan elektrības padeve. :(
Ieraudzījis, ka mūsu hostelis slēgts gāju meklēt vietu, kur varētu uzzināt, kas noticis un mazliet apstaigāju vecpilsētu un sameklēju informācijas centru, kurš bija slēgts. Vai nav jauki? Redzot, ka info centrs slēgts devos uz kāpostiņu pie pārējiem paziņot "jauko" vēsti. Tika nolemts, ka jāiet meklēt cits hostelis, lai gan pavīdēja doma doties tik tālāk ar kāpostiņu un kaut kur uzlādēt ifēnu un turpināt meklēt slēpņus. Šis variants pēc ilgam un samērā mierīgām debatēm tika atmests kā nederīgs. Es kopā ar MO devāmies meklēt jaunu hosteli un visos mums pateica, ka nav brīvu vietu. Samelojos. Vienā bija brīvas vietas, bet viņi nevar mūs salikt vienā istabā. :(
Turpinot meklēt hosteli un saprotot, ka neko neatradīsim dodamies uz kāpostinu pie pārējiem paziņot jauno jauko "vēsti". Tiek nolemts ņemt to hosteli, kur bija tās dažas vietas brīvas. Aizejot turp mums paveicas - ja tā to var teikt un recepcijas sieviete mums piedāvā paņemt istabas citā hostelī par trīsreiz mazāku samaksu. Protams piekrītam. Par hosteli sanāca kopā 700 kronas, kas ir 31.43 Ls par septiņām personām. Un tas ir ļoti lēti, jo istabiņas bija tīras, sausas un mājīgas, ja neskaita netīrās glāzes. ^^ Hostelis, kurā pametāmies bija 15 min attālumā no pilsētas centra. Saucās Mahtra Hostel. Dabūjam vienu četrvietīgu istabu - Jana, MO, Ģirts, hipsters Mārcis un vienu trīsvietīgu istabu - Dana, Madara, Gints(es). ^^
Mazliet piekusis rakstot esmu.
Ok. Turpinu.
Iekārtojušies hostelī esam. Tagad braucam uz veikalu, kas tuvumā, lai iespējams paēstu un iepirktos citas lietas - alkohols un ēdiens svētdienai. Ieejot veikalā nopērkam siera kluci, Maizi, kas izskatās pēc Toste!, bet pēc Janes aizrādījuma ņemam visu, ne tikai to kas pazīstams. :D Jo kā nekā esam citā valstī. Cik var rīt to pašu. Ieejot Alus nodaļā neredzu nevienu Latvijas alu. :( Tāpēc paņemam kaut kādus Igauņu alus - cerams.
Bija vēl martini, bet to mēs tik vienu glāzi kopumā izdzērām.
Pēc tam braucām uz centru, lai iestiprinātos kādā igauņu ēstuvē, bet visas bija mērķētas uz tūristiem ar bieziem makiem, nevis mums studentiem. :(
Tāpēc nācās iztikt ar kaut kādu Taco Express. Ēdiens bija daudz un ass. Viss jau būtu labi, bet apkalpošana bija draņķīga, ēdiens auksts, gaļas gandrīz nemaz un visu situāciju izglāba alus - Saku tume. Nebūtu tas alus tik garšīgs noteikti pasūdzētos pat savā lauzītajā angļu valodā. Vēl situāciju izraibināja aiz loga vemjošais cilvēks. :D Tas tik bija skats. Paēduši un ne to ko gribējām devāmies uz busiņa pusi, lai brauktu uz hosteli.
Bet ko tik es tai naktī nesadarīju. Mazliet padejoju striptīzu visiem. Parādīju Betmenu - MO saka, ka man krūšu mati izskatās pēc Betmena. :D Uzlecu Mārcim virsū. Gandrīz atrāvos no Ģirta ar čību, jo visu laiku muļķīgi uzvedos - man gan tā nelikās. :D
Ņu un tad jau bija laiks čučāt.
Pamodos svētdienā pat nezinu ap cikiem. Bet sapratu, ka laiks celties un taisīties. Uzliku lādēties ifēnu recepcijā un sākām tīrīt istabiņas. Savācām pudeles un atkritumus. MO ar Mārci ienesa galdu no otras istabiņas un mazliet uzēdām maizītes ar igauņu sieru un desu, kas garšoja pēc desas. Virsū uzdzērām kolu, alu un ūdeni - kas nu kuram. :D
Mārcis virtuvē samizoja burkānus, Ģirts sataisīja maizītes un bijām gatavi doties pilsētā.
Pilsētā izstaigājāmies ilgi un dikti. Atradām četrus slēpņus - protams, ka gribējās atrast vairāk, bet tā kā ifēna baterija ātri nomirst tad nekā neatlika kā apmierināties ar tiem pašiem. :) Vecpilsēta viņiem tiešām superiga un ir tā vērts tur aizbraukt un to redzēt. Naktī pilsēta vienkārši superīgi izskatās.
Ar šo laikam gandrīz viss arī ir izrunāts. Atpakaļceļā uz Latviju diezgan steidzāmies, bet Dana paspēja pabraukt ar kāpostiņu - Mārcis mācīja. Un iebraucām pasaulslavenajā Munameģī. Vieta tiešām laba, bet nebija tās sajūtas, ka esi Baltijas valstīs augstākajā kalnā. Mūsu Gaiziņkalna apkārtne daudz kalnaināka un ielejām bagātāka.
Ar to tad arī beidzu šo ceļojuma aprakstu. Uz beigām diezgan dikti esmu nohalturējis, bet ceru, ka piedosiet.
Vienmēr jūsu slinkais Gints.
Ceļojumā piedalījās - Jane, Dane, Madara, Ģirtis, MO, hipsters Mārcis un Gints(es). Oh jā un man ir tagad arī tāds riktīgs indiāņu vārds, kurš radās pēc kādas kopīgās sarunas. ^^ Mani sauc Sprādziens Matos. Mārcis ir Dejojošais Mākonis. Pārējiem paprasīšu un tad kaut kur pievienošu arī viņu indiāņu vārdus. ^^
Nākamais ceļojuma apraksts iespējams pat veseli divi būs Maijā un tepat pa Latviju. Līdz tam kau ko citu sarakstīšu. ^^
Ok. Sākšu ar piektdienu, jeb dienu pirms izbraukšanas.
Bijām plānojusi dabūt GPS no drauga, bet viņš tādu nenopirka tai nedēļā tāpēc tāds variants atkrita. Veikals, kur biju domājis īrēt bija slēgts, jo bija Lielā piektdiena. Gandrīz jau sāku krist panikā, bet palīgā nāca tante gūgle un situācija tika glābta atrodot GPS par 5 Ls uz divām dienām. Nekavējoties sazvanījos un sarunāju iet pēc GPS. Bet tā kā ārā traki nelija. Knapi smidzināja tad es uz riteņa virsū un pēc GPS uz Dreiliņiem. Brauciens izrādījās ne tika patīkams tā iemesla dēļ, ka sāka līt un ceļī viscaur bija ar ziemā kaisītajām smiltīm, kas uz manām biksēm un kedām veidoja vājprātīgu dubļu kārtu. Nonācis kur man vajag iegāju iekšā un kā likums man tika piedāvāts apsēsties. Dikti gribējās, bet tā kā biju viscaur slapjš un dubļains atteicos. :(
Dabūjis GPS gāju uz pieturu, jo negribējās slapjam un dubļainam braukt to pašu gabalu atpakaļ uz mājām. Tāpēc gaidīju autobusu, kuru nācās salstot gaidīt mokošas 7 minūtes. :D
GPS iegūšanas fāze ar to arī bija gandrīz galā. Aizbraucu mājās un rādu visiem GPS un te Ģirts saka, ka viņam mūsu kopējais tēvs ir piedāvājis savējo GPS. Āāārrrgghhh. Biju gatavs ietriekt viņam rīklē tikko dabūto GPS, bet tā kā esmu tāds mierīgs iztiku tikai ar vārdiskiem draudiem. :D Tas mums visiem būtu ietaupījis veselu latu.
Nākamā fāze šai piektdienā bija dabūt mašīnu. Tā protams bija jau sarunāta un tik jāaizbrauc pakaļ. Mašīnas īre uz divām dienām bija 40 Ls. Mašīna ļoti laba un tiešām tāda ar kuru braukt ceļojumā. Bija galdiņš, kur parisināt krustvārdu mīklas, paspēlēt galda spēles un paēst. Laikam aizsteidzos notikumiem priekšā. ^^
Pulksten astoņos bija sarunāts aizbraukt un paņemt busiņu, bet nokavējāmies tikai stundu. :D Ieradāmies deviņos. Nekāda lielā skāde mums. :) Cerams arī izīrētājam.
Vienīgā problēma bija tā ka nestrādāja centrālā atslēga un signalizācija. Vēlāk atklājās arī tas, ka aizmugurējās durvis nevērās, bet tas sīkums.
Mašīnu jau pirmajā dienā meitenes vai kāds cits iesauca par kāpostiņu, jo viņš bija tādā zaļā krāsā. :)
Ok. Turpinu.
Aizbraucam uz mājām. Oh. Starp citu šoferis ir hipsters Mārcis. ^^ Ielikšu bildi salīdzinajumam.
Mārcim ar MO ienāca prātā doma braukt jau tās pašas dienas vakarā, bet tā kā vairākums bija pret šādu ideju vai atturējās tad tomēr tika nolemts izbraukt kā plānots - 6:00 no rīta.
Pirms tam sacepām kalnu ar tostermaizītēm. Lai pa ceļam būtu ko ēst un nebūtu jāiet veikalā. ^^
Laikam esmu ticis cauri pirmajai trešdaļai. Visi guļam. Cik nu varam aizmigt, jo pulkstenis ir jau 3 naktī un piecos jau jāceļas. :D
Sestdienā ap pulksten 6 no rīta sakāpjam busiņā un sākam ceļu uz Tallinu Igaunijā.
Gribu tik vēl piebilst, ka šis brauciens bija tāds izpriecas un slēpņu meklēšanas apvienojums. Uzskatu šo par oficiālo ceļojuma pirmo dienu. ^^
Pirmā pietura bija Saulkrastu pludmalē, kur meklējām slēpni. Mārcis kā jau profesionālis ar 80 atrastiem slēpņiem šo atrada vēsā mierā. Bija sācis līt, kad izbraucām no Rīgas. Un turpināja līt visu turpmāko dienu gan Latvijā, gan Igaunijā. Maršruts diezgan garš un slēpņu ko apmeklēt daudz, bet diemžēl ifēna baterija nevelk īpaši ilgi, kad tiek meklēti slēpņi. Un kā par sodību vads, lai uzlādētu ifēnu mašīnā nav savietojams ar manu ifēnu. Kaut kāds vājprāts ne?
Mēģinājām pieslēgt caur radio USB caurumu, bet diemžēl arī šī metode šoreiz nenostrādāja. Visa tehnika sazvērējusies pret mums likās tai brīdī. Kopumā braucot uz Tallinu atradām TIKAI 2 slēpņus. Mazliet nožēlojami, bet neko darīt. Apstākļu sakritība un nelietības likums un tad vēl tas likums, ja ir slikti var būt vēl sliktāk. :D Un Ticiet vai neticiet kļuva sliktāk. Mazliet aizsteidzos priekšā notikumiem. Turpinu. Pēc Saulkrastiem iebraucām vēl dažās vietās meklēt slēpņus diemžēl nesekmīgi. :( Pēdējais slēpnis, ko todien atradām bija Lihulas pils drupās. Lieliska vieta, kuru noteikti vajag aizbraukt apskatīt siltākā un saulainākā laikā, ne tādā kā mēs tur bijām. ^^
Bildes diemžēl nav tika labas kā gribētos. :( Ģirtam prātā citas vērtības ne tā kā mums pārējiem.
No Lihula vietas braucām uz Tallinu, jo ifēns nomira. :( Ja domāja, ka ar to viss beidzās jūs maldāties.
Iebraucot Tallinā braucam pa ļoti garu un taisnu ielu. Es iedomājos, ka to ielu varētu saukt par Garo ielu. Bija vēl viens variants Kalnciema vai kaut kā tā - Rīgā esot līdzīga iela. ^^ Bet nu tā Garā iela bija savi 10 km.
Iebraucot pilsētā un atrodot vietu, kur jābūt mūsu hostelim hipsters Mārcis novieto mašīnu stāvvietā un tagad man jāiet izlūkos uz hosteli. Esmu samērā labā omā, jo beidzot esam klāt un varēšu uzlādēt ifēnu un sāksim slēpņus meklēt. Aizeju līdz mūsu hostelim, bet tur ar roku uz lapiņas rakstīts, ka mūsu hostelis negaidot aizslēdzies. Kā uzzinājām citā hostelī tad tāpēc, ka viņiem pazuda gan ūdens, gan elektrības padeve. :(
Ieraudzījis, ka mūsu hostelis slēgts gāju meklēt vietu, kur varētu uzzināt, kas noticis un mazliet apstaigāju vecpilsētu un sameklēju informācijas centru, kurš bija slēgts. Vai nav jauki? Redzot, ka info centrs slēgts devos uz kāpostiņu pie pārējiem paziņot "jauko" vēsti. Tika nolemts, ka jāiet meklēt cits hostelis, lai gan pavīdēja doma doties tik tālāk ar kāpostiņu un kaut kur uzlādēt ifēnu un turpināt meklēt slēpņus. Šis variants pēc ilgam un samērā mierīgām debatēm tika atmests kā nederīgs. Es kopā ar MO devāmies meklēt jaunu hosteli un visos mums pateica, ka nav brīvu vietu. Samelojos. Vienā bija brīvas vietas, bet viņi nevar mūs salikt vienā istabā. :(
Turpinot meklēt hosteli un saprotot, ka neko neatradīsim dodamies uz kāpostinu pie pārējiem paziņot jauno jauko "vēsti". Tiek nolemts ņemt to hosteli, kur bija tās dažas vietas brīvas. Aizejot turp mums paveicas - ja tā to var teikt un recepcijas sieviete mums piedāvā paņemt istabas citā hostelī par trīsreiz mazāku samaksu. Protams piekrītam. Par hosteli sanāca kopā 700 kronas, kas ir 31.43 Ls par septiņām personām. Un tas ir ļoti lēti, jo istabiņas bija tīras, sausas un mājīgas, ja neskaita netīrās glāzes. ^^ Hostelis, kurā pametāmies bija 15 min attālumā no pilsētas centra. Saucās Mahtra Hostel. Dabūjam vienu četrvietīgu istabu - Jana, MO, Ģirts, hipsters Mārcis un vienu trīsvietīgu istabu - Dana, Madara, Gints(es). ^^
Mazliet piekusis rakstot esmu.
Ok. Turpinu.
Iekārtojušies hostelī esam. Tagad braucam uz veikalu, kas tuvumā, lai iespējams paēstu un iepirktos citas lietas - alkohols un ēdiens svētdienai. Ieejot veikalā nopērkam siera kluci, Maizi, kas izskatās pēc Toste!, bet pēc Janes aizrādījuma ņemam visu, ne tikai to kas pazīstams. :D Jo kā nekā esam citā valstī. Cik var rīt to pašu. Ieejot Alus nodaļā neredzu nevienu Latvijas alu. :( Tāpēc paņemam kaut kādus Igauņu alus - cerams.
Bija vēl martini, bet to mēs tik vienu glāzi kopumā izdzērām.
Pēc tam braucām uz centru, lai iestiprinātos kādā igauņu ēstuvē, bet visas bija mērķētas uz tūristiem ar bieziem makiem, nevis mums studentiem. :(
Tāpēc nācās iztikt ar kaut kādu Taco Express. Ēdiens bija daudz un ass. Viss jau būtu labi, bet apkalpošana bija draņķīga, ēdiens auksts, gaļas gandrīz nemaz un visu situāciju izglāba alus - Saku tume. Nebūtu tas alus tik garšīgs noteikti pasūdzētos pat savā lauzītajā angļu valodā. Vēl situāciju izraibināja aiz loga vemjošais cilvēks. :D Tas tik bija skats. Paēduši un ne to ko gribējām devāmies uz busiņa pusi, lai brauktu uz hosteli.
Bet ko tik es tai naktī nesadarīju. Mazliet padejoju striptīzu visiem. Parādīju Betmenu - MO saka, ka man krūšu mati izskatās pēc Betmena. :D Uzlecu Mārcim virsū. Gandrīz atrāvos no Ģirta ar čību, jo visu laiku muļķīgi uzvedos - man gan tā nelikās. :D
Ņu un tad jau bija laiks čučāt.
Pamodos svētdienā pat nezinu ap cikiem. Bet sapratu, ka laiks celties un taisīties. Uzliku lādēties ifēnu recepcijā un sākām tīrīt istabiņas. Savācām pudeles un atkritumus. MO ar Mārci ienesa galdu no otras istabiņas un mazliet uzēdām maizītes ar igauņu sieru un desu, kas garšoja pēc desas. Virsū uzdzērām kolu, alu un ūdeni - kas nu kuram. :D
Mārcis virtuvē samizoja burkānus, Ģirts sataisīja maizītes un bijām gatavi doties pilsētā.
Pilsētā izstaigājāmies ilgi un dikti. Atradām četrus slēpņus - protams, ka gribējās atrast vairāk, bet tā kā ifēna baterija ātri nomirst tad nekā neatlika kā apmierināties ar tiem pašiem. :) Vecpilsēta viņiem tiešām superiga un ir tā vērts tur aizbraukt un to redzēt. Naktī pilsēta vienkārši superīgi izskatās.
Ar šo laikam gandrīz viss arī ir izrunāts. Atpakaļceļā uz Latviju diezgan steidzāmies, bet Dana paspēja pabraukt ar kāpostiņu - Mārcis mācīja. Un iebraucām pasaulslavenajā Munameģī. Vieta tiešām laba, bet nebija tās sajūtas, ka esi Baltijas valstīs augstākajā kalnā. Mūsu Gaiziņkalna apkārtne daudz kalnaināka un ielejām bagātāka.
Ar to tad arī beidzu šo ceļojuma aprakstu. Uz beigām diezgan dikti esmu nohalturējis, bet ceru, ka piedosiet.
Vienmēr jūsu slinkais Gints.
Ceļojumā piedalījās - Jane, Dane, Madara, Ģirtis, MO, hipsters Mārcis un Gints(es). Oh jā un man ir tagad arī tāds riktīgs indiāņu vārds, kurš radās pēc kādas kopīgās sarunas. ^^ Mani sauc Sprādziens Matos. Mārcis ir Dejojošais Mākonis. Pārējiem paprasīšu un tad kaut kur pievienošu arī viņu indiāņu vārdus. ^^
Nākamais ceļojuma apraksts iespējams pat veseli divi būs Maijā un tepat pa Latviju. Līdz tam kau ko citu sarakstīšu. ^^
Abonēt:
Ziņas (Atom)