Mazliet paceļoju

Rīga.
Tāks piektdien nolēmu mazliet paceļot.
Kā parasti tā bija viena no ašajām idejām aka spontāni. ^^
Atnācu mājās paķēru somu, sabāzu tajā dažus drēbes gabalus un mazliet ko dzert un ēst. Aizgāju uz autoostu, lai sagaidītu busiņu uz Jelgavu vai Dobeli. Domāju, ka tie bija tādi labi punkti no kuriem doties tālāk. Bet Dobeles autobuss kā nenāca tā nenāca. Gaidīju Jelgavas busiņu - sagaidīju veselus divus, bet nevienā netiku, jo tur bija jābūt dikti nekaunīgam un gandrīz vai jāstumj visi malā, lai tiktu iekšā. Un tā kā man tāda sistēma diezko nepatika devos uzreiz uz dzelzceļa staciju, kur iet vilciens uz Jelgavu. :) Nopirku biļeti bez jebkādiem starpgadījumiem un pārdzīvojumiem. Tik pagāja labs brīdis līdz atradu, kur man jāiet. Nezinātājam tas prasa kādu brītiņu.
Nākamā pietura Jelgava.
Kā jau Gints esmu paņēmis līdzi visu, ko vajag un nevajag. Pirmkārt nav atstarotāju un nav kartes, lai dotos tālāk. Tāpēc eju uz grāmatnīcu - divas reizes, jo pirmajā reizē atcerējos par karti un tikai tad, kad biju pamaldījies pa Jelgavu atcerējos, ka tumsā vajag atstarotājus, lai es nebūtu eņģelis. :D
Tad nu sapircies esmu - Karte kabatā, atstarotājs uz kājas un rokas. Dodos Lietuvas šosejas meklējumos. Nepaiet ne pusstunda un esmu uz  šosejas un brienu uz robežas pusi, kura vēl labu gabalu priekšā.
Eju jau tik ilgi, ka palicis tumšs un vēl joprojām neko neesmu nostopējis. Kājas jau mazliet slapjas palikušas, jo kājās vasaras apavi. :(
Esmu ticis jau pusceļā līdz Elejai, kad beidzot apturu kādu. jippppīīīīī. Lecu iekšā un prasu vai līdz Elejai paņems. Šams saka, nav problēmu es līdz Šauļiem laižu un tad es uzprasījos, lai šams ņem mani līdzi līdz turienei. Un bez liekiem tekstiem laižam uz Šauļiem. Pa ceļam parunājam par mūziku utt. Un arī stopošanu. Izrādās, ka čalis mani knapi pamanījis par spīti maniem atstarotājiem uz rokas un kājas.
Kad esam Šauļos šams mani aizved uz lētāko hosteli (Cerams pareizo atradu). Un tas tiešām bija lētākais. Pirmais pārsteigums ieejot istabiņā - prusaks, kurš nekaunīgi uz mani blenž. Protams būdams humānists es viņu atstāju dzīvu - nav jau viņa vaina, ka viņš atrodas nepareizā laikā un vietā. :D Dušas nebija - tikai kaut kāda veca izlietne ar kuru tad arī vajadzēja iztikt. Bet par spīti visam tam gulēju labi, jo gultas veļa bija tīra un istaba silta. :)
Nākamajā dienā devos naudas maiņas punkta meklējumos, ko uzsāku ap 7 rītā. Protams nesekmīgi, jo tie punkti nekur nav norādīti. Ar savu lauzīto krievu valodu dabūju tomēr uzzināt, kur tāds punkts atrodas, bet tas bija slēgts bez jebkāda paskaidrojuma kāpēc.  Krievu valodā tāpēc, ka viņi neviens nemācēja angliski. Pat bankā kurā tiku iekšā man knapi mācēja atbildēt angliski. Bet tas tā. Beidzot esmu ticies pie lita. 20 liti ir ap četriem latiem. Un no bankomāta nevar noņemt mazāk par 40 litiem - vismaz Swedbank automātos.
Iepērkos RIMI, jo kā visi ārzemnieki tu  vispirms meklē, ko pazīstamu un ja nevari atrast tad tu meklē, kaut ko kas to atgādina.
Esmu iepircies un nopircis vilciena biļeti uz Viļņu. Vilciens tāds uz goda -moderns un ērts. Kā parasti pieradis iekārtojos tā ērtāk un ieslēdzu mūziku uz pilnu skaļumu, lai nedzirdu apkārtējos trokšņus. Te pēkšņi tante, kas man blakus sēž man piebiksta. Es izņemu austiņas no ausīm un šī man kaut ko lietuviski saka. Es tik pasmaidu un atbildu anglsiki - Sorry i don't speak lithuanian. Viņa ar nemāk angliski un tad turpinu mierīgi klausīties mūziku tālāk. Es gan nopratu, ka viņai nepatika ka tik skaļi klausos mūziku, bet tas man pie kājas. :D
Vēl pēc brītiņa kaut kāds džeks man blakus piestājas un sāk kaut ko teikt. Es viņu pat caur austiņām dzirdu. Noņemu austiņas un viņš man saka kaut ko lietuviski un es atbildu to pašu ko iepriekš tantei. Tad šams saka -I don't like your music. No one likes your music. (tas viss tai trakajā akcentā - atradu ko līdzīgu). Tā arī nesapratu vai viņam vienkārši nepatīk mana mūzika vai tā ir par skaļu, jo viņš sēdēja, kādas trīs rindas man priekšā. :D
Iebraucot Viļņā bija sajūta, ka iebrauc bomžu rajonā. Visur urļiki, bomži un dzērāji. Vai vienkārši džeki, kas tā vien grib kādam piesieties. Atradu hosteli samērā ātri. Bija diezgan labs. Tīrs un silts. Duša, bārs, virtuve. Tēja un kafija par brīvu. Paliku tur uz vienu nakti un nākamajā dienā devos mājās. Bet pirms tam pakečoju. Atradu tikai vienu slēpni, jo mugursoma bija smaga un negribējās īpaši staigāt apkārt. Lai gan izstaigāju visu vecpilsētu un daļu pilsētas.

Ceru, ka bija interesanti lasīt.  

Esmu izbraucis

Mazlietin esmu sajucis prata. Cilveki laikam par manim uztraucas, bet
viss ir OK.
Panemu vilcienu uz Jelgavu. No jelgavas lidz Elejai nogaju puscelu
lidz nostopeju masinu lai tiktu talak. :D Nakti pavadiju hosteli par 4
latiem, bet cena bija atbilstosa. Prusaki, nebija dusas un TV ar
nebija. Bet bija silts un elektriba.

Gints.

Nakts atgriežas

Tāks. Pagājis jau ilgs laiks kopš pēdējā ieraksta un vēl joprojām neesmu ielicis Rīgas ziemas bildes. Slinkums pievienot karšu lasītāju un tad vēl meklē bildes. :P
Bet šonakt biju izbraukt ar riteni. jappiiiii. :) Izbraucos kārtīgi. Paspēlēju luksoforu spēli, lai gan ne visu laiku, bet tikai iemēģināt, jo pa ziemu neesmu necik sportojis un vairs nav tās izturības, lai tā nestos ar riteni. :(
Braucu lielākoties pa ceļu vai pa parkiem, kur nav no jumta krītošu lavīnu un ledus gabalu. Pāris reizes biju spiests braukt pa ietvēm un tad pārņēma tāda maza baiļu sajūta, ka tulīt uzgāzīsies uz galvas kāds ledus klucis. Pāris ledus gabali bija kādus 30x20x20 cm lieli. Izmērus neņemiet par pilnu, jo neņēmu lineālu un nemērīju. Mērīju ar acs mēru.
Biju iegājis maķītī(McDonald's), kas pie Laimas pulksteņa. Sapratu, ka gribu ēst un paēdu divus čēzburgerus un lielos frī. Kad to visu biju sācis ēst, sēžot uz Brīvības pieminekļa pakāpieniem un vērojot pilsētu, sapratu, ka vajadzēja nopirkt kaut ko dzert, bet tā kā bija jau pulksten 5 no rīta maķītis bija aizslēdzies. Un diennakts veikalu zināju tik to uz Marijas ielas, bet nebraucu tur, jo nav riteņķēdes.
Nolēmu vēl mazliet nodarboties ar kečošanu(geocaching). Atradu Kino Rīga keču. Bet nebija ar ko pierakstīties tāpēc būs jāaizbrauc vēl kādu reizi uz turieni. ^^
Neatradu trīs slēpņus. Nu labi divus neatradu un trešajam netiku klāt - pārāk augstu.
Meklējot tos kečus bradājos pa sniegu, ka bija līdz ceļiem un Nesu līdzi riteni uz pleca un saldēju savu pliko labo kāju. Kā arī iekāpu pāris reizes labi dziļās peļķēs. Bet kopumā ar visu biju dikti apmierināts. :)
Bilžu gan nav, jo neiedomājos neko fotografē, kur nu vēl ņemt līdzi fotoaparātu. Bija aifēns(iPhone), bet tā kā baterija mira nost centos nekur netērē, kā tikai mūzikai un everytrail un kečošanai.
Dikti gari sarakstīju. Ceru, ka nebija pārāk garlaicīgi.
Oh, jā! Piemirsu piebilst, ka divas reizes mani gandrīz sabrauca mašīnas. Uzprasījos mentiem. Un galvenais - Ir tik forši naktī braukt ar riteni. :) mmmmmmmm