Slēpņošanas pasāciens

   Kā jau visiem ir zināms pēc iedzeršanas ir labi iziet svaigā gaisā un pasportot pie reizes izklaidējoties un ķerot adrenalīnu. :) 

   Tad nu tā arī tika darīts, lai gan vienīgais, kurš bija dzēris biju es. :D Dzēru tāpēc, ka notika atvadu ballīte no kolēgiem. Par to varu uzrakstīt tikai to, ka alkohola bija stipri par maz, bet par spīti tam izklaidēšanās notika uz nebēdu un līdz pašam rītam. :) 

Atgriežoties pie temata. 

   Sestdien notika kopējs slēpņošanas pasākums, kura dalībnieki bija - Es(Gints), Jane, Jola, Mārtiņš, Mārcis un Viktors. 

   Sākās rīts priekš manis neierasti agri - jau astoņos no rīta. Tāpēc biju mazliet samiegojies un par spīti tam puspamodies. Izmantoju iespēju un iešmaucu dušā vēl pirms Janes. >;). Ātri noskalojos, sagerbos un jau biju gatavs braukšanai uz satikšanās vietu Stacijas laukumā. Izskrēju pirmais no dzīvokļa, jo gribēju ierasties laicīgi satikšanās vietā, bet kā par spīti veltīgi biju skrējis, jo pārējie vēl nebija ieradušies. Sagaidījis ierodamies Mārci un Jani aizgāju nopirkt topmaizi ar kūpinātu vistas-kaut-ko. Bija tīri laba. 

   Laikam aizmirsu pieminēt, bet pasāciena mērķis ir Sigulda. Brauksim ar vilcienu, jo līdzi mums ir velosipēdi. :) 

   Sagaidam Mārtiņu, Jolu un Viktoru(Turpmāk Viks). Sagaidīšana notiek bez manis, jo vēl iepērkos. ^^ Kad iznāku ārā Mārtiņš jau ir pie kases un pērk mums visiem biļetes. :) Izlemjam, ka iesim pie viņa arī mēs. Nostāvam un nogaidāmies viņu kādas 10 minūtes, jo viņiem acīmredzot nav ātro maksimas kases aparātu(Nav mans ©). :D Kamēŗ Mārtiņš tur tā pirka biļetes uzņēmu pāris bildes un uzreiz bija klāt apsargs, lai man aizrādītu, ka stacijā nedrīkst fotografēt un es uzreiz biju gatavs ar viņu strīdēties, bet mani ja nemaldos pierunāja, lai nestrīdos. Viss beidzās mierīgi. 

Biļetes iegādātas un dodamies uz vilcienu. Sākam jau kāpt iekšā ejam vagonā un uzreiz konduktore pretī, lai ejot uz pirmo vagonu tur esot vietas riteņiem. Ok. Tā arī daram. Aizejam uz pirmo vagonu, bet tur jau mums priekšā ir pāris velobraucēji, kuri dodas turpat, kur mēs - uz Siguldu. Un tad tikai sākas - konduktore ieraudzījusi, ka mums tik daudz riteņu uzvelkas un sāk gandrīz vai lamāties. Sāk mums kaut ko stāstīt, ka neesot vietas bla-bla-blā. Ņu un mēs parastajā latviešu vienaldzībā paliekam, kur sūtīti - pirmajā vagonā. Tad viņa sāk kasīties par biļetēm gan mums, gan mūsu ceļabiedriem velobraucējiem. Un māca mūs kā pareizāk nolikt velosipēdus. :D 

Bet par spīti visam vilcienā iestājās miers. Un sākās sarunas, kāršu spēlēšana un vienkārši sēdēšana. :) 

Pa brīžiem aizgāju apciemot Mārci, Jani un Viku, jo viņi bija citā vagonā. :( Bet neizskatījās, ka viņiem būtu īpaši garlaicīgi. Vismaz man laiks pagāja zibens ātrumā. Nepaspēju ne attapties, kad jau bijām Siguldas stacijā. :) 

Un tikai te sākās īstie piedzīvojumi. Sākām jau doties uz kādu slēpni, kad ievajadzējās lielāku karti, kura atradās turpat pie stacijas. Piebraucām klāt un tad tikai sākās satrakojušos sieviešu uzbrukums man. Jo redz viņām vajagot bārdainu džeku. :D

Kad bijām veiksmīgi atkarojušies no sirēnu bara devāmies savās gaitās. Meklēt slēpņus. 

Gāja mums vienkārši super. Sameklējām pāris slēpņus šai pusē un devāmies uz tuvāko veikalu. Elvi. 

Devāmies uz veikalu tāpēc, lai iepirktu pārtiku mazam piknikam Turaidā. :) Pa ceļam uz piknika vietu savācām pāris slēpņus, vienu nedabūjām. Un tad vēl mokošais uzbrauciens kalnā pie Turaidas. Tiku līdz pusei un lai sevi vairāk nemocītu devos tālāk kājām. 

   Nonākuši augšā mazliet atpūtāmies un devāmies pie liela dīķa papusdienot. Ēdām ko nu katrs bija sapircis. Viks bija pārspējis pats sevi nopērkot kilogramu ar rasolu. :D

   Pēc elpas atvilkšanas devāmies jau atkal lejā no kalna, lai dotos uz Siguldu. Šoreiz nedevāmies augšup ar riteņiem pa kalnu, bet pēc tam kad bijām atraduši slēpni un pēc tam kad Mārcis bija parunājies ar apsardzes tanti devāmies iekšā džungļos cauri kuriem mums sanāca netīšām iekļūt bobsleju trasē. Tā kā neviens mums virsū neskrēja un suņus arī virsū nerīdīja nolēmām tur mazliet uzkavēties un papozēt. Pie reizes sanāca riteņnegadījums. :D Viks pazaudēja divus atstarotājus negadījuma rezultātā.

   Jau pēc tam kad bijām pametuši bobsleja trases teritoriju pāri žogam Mārtiņš atskārta, ka ir pazaudējis savu somu. Izrādījās, ka tā bija atstāta pēdējā slēpņa vietā, kur tā gulēja līdz to atkal savāca Mārtiņš. :) Starp citu šā sakarā jāsaka, ka viņš bija tai dienā jau divreiz skrējis kalnā augšā. 

   Tālāk apmeklējām vēl pāris skaistas vietas Siguldā. Izbraukājāmies pa pilnīgi svaigu un jaunu asfaltu. Atkal iebraucām Elvi, lai papildinātu pārtiku atpakaļceļam vilcienā. 

Atpakaļceļā gadījās stipri vien pieklājīgāka un lieliskāka kontroliere, kura ļāva turpat durvīm priekšā sakraut visus velosipēdus. Tiem kas gribēja uz tualeti(Jā man arī bija pārsteigums tas, ka Latvijas vilcienos ir tualetes) nācās pārvarēt krietnu šķēršļu joslu, lai tiktu pāri vai garām mūsu velosipēdiem uz kāroto mērķi. :D 

Pievienoju vēl bildes.