Kāpēc uz muļķības robežas? Tulīt pastāstīšu. ;)
Sākšu ar to ko parasti. Nezinu kā tas viss aizsākās, bet kā parasti tas notika manā istabā, kad savācās daudz ļaužu - nu labi tikai četri ieskaitot mani. :P
Sēžam visi kā parasti - es pie kompja, pārējie kur pagadās - gultā, uz grīdas un kāds vēl stāv kājās. Istabas viesi pameklē vai Gintam istabā nav kas jauns apskates un izbrīna vērts. Bet šoreiz laikam nekā. Nekur neesmu bijis, laikam tāpēc. :( Bet ok, stāsts par ko citu. Runājoties nonākam līdz olām - tām ko dēj vistas. Tie samaitātie prāti, kas nodomāja ko citu sarkstiet.
Turpinot par tēmu. Olas. Olas ir vārītas un ceptas, kultenī un jēlas un velns viņu zin' kā vēl sagatavotas. Izdomājām, ka ola jāieliek saldēties. Domāts darīts. Gints meklē fotoaparātu, lai visu iemūžinātu. Bet pirmie skeptiķi jau uzradušies - MO un Ģirts. Šamie saka, ka ola sasprāgšot un tad būs netīra saldētava. Gribot negribot paklausu šamiem un ietiņu olu pāŗtikas plēvē.
Ok ielieku saldētavā un aizmirstu līdz šodienas pēcpusdienai. Skrienu pēc bildējamā aparāta un skeju skatīt olu. Atveru kameru un tur ola. Kad es jums saku. OLA. Mazliet apskādējusies, bet ir ok.
Pamēģināt pagatavot vai ēst uzreiz gan nepamēģināju. nebija drosmes. :(
Bet redz kur bildes. Uz kādu laiku pietiks, Jāsāk gaidīt kāds jauns atgadījums vai jāsarīko tāds pašam. ^^
