Geocaching - Night ride II

Čiv!
   Pirms sešām stundām no Studijas 53/10 izbraucām uz Mežaparku, lai piedalītos geocaching pasākumā Night ride II. Pašlaik sēžu istabā un pēc mazliet aukstas dušas esmu izlēmis, ka tomēr kaut kas par to kas tur darījās arī jāuzraksta.

Slēpņošanas pasāciens

   Kā jau visiem ir zināms pēc iedzeršanas ir labi iziet svaigā gaisā un pasportot pie reizes izklaidējoties un ķerot adrenalīnu. :) 

   Tad nu tā arī tika darīts, lai gan vienīgais, kurš bija dzēris biju es. :D Dzēru tāpēc, ka notika atvadu ballīte no kolēgiem. Par to varu uzrakstīt tikai to, ka alkohola bija stipri par maz, bet par spīti tam izklaidēšanās notika uz nebēdu un līdz pašam rītam. :) 

Atgriežoties pie temata. 

   Sestdien notika kopējs slēpņošanas pasākums, kura dalībnieki bija - Es(Gints), Jane, Jola, Mārtiņš, Mārcis un Viktors. 

Ceļojums uz Igauniju un atpakaļ

Sākšu ar to ka šis atšķirībā no iepriekšējā ceļojuma bija plānots. Un plānots tika kādas divas nedēļas iepriekš. Izplānots bija ap 60% pārējais bija slinkuma, gribas trūkuma un vēl kaut kā dēļ. :D

Ok. Sākšu ar piektdienu, jeb dienu pirms izbraukšanas.
Bijām plānojusi dabūt GPS no drauga, bet viņš tādu nenopirka tai nedēļā tāpēc tāds variants atkrita. Veikals, kur biju domājis īrēt bija slēgts, jo bija Lielā piektdiena. Gandrīz jau sāku krist panikā, bet palīgā nāca tante gūgle un situācija tika glābta atrodot GPS par 5 Ls uz divām dienām. Nekavējoties sazvanījos un sarunāju iet pēc GPS. Bet tā kā ārā traki nelija. Knapi smidzināja tad es uz riteņa virsū un pēc GPS uz Dreiliņiem. Brauciens izrādījās ne tika patīkams tā iemesla dēļ, ka sāka līt un ceļī viscaur bija ar ziemā kaisītajām smiltīm, kas uz manām biksēm un kedām veidoja vājprātīgu dubļu kārtu. Nonācis kur man vajag iegāju iekšā un kā likums man tika piedāvāts apsēsties. Dikti gribējās, bet tā kā biju viscaur slapjš un dubļains atteicos. :(
Dabūjis GPS gāju uz pieturu, jo negribējās slapjam un dubļainam braukt to pašu gabalu atpakaļ uz mājām. Tāpēc gaidīju autobusu, kuru nācās salstot gaidīt mokošas 7 minūtes. :D

GPS iegūšanas fāze ar to arī bija gandrīz galā. Aizbraucu mājās un rādu visiem GPS un te Ģirts saka, ka viņam mūsu kopējais tēvs ir piedāvājis savējo GPS. Āāārrrgghhh. Biju gatavs ietriekt viņam rīklē tikko dabūto GPS, bet tā kā esmu tāds mierīgs iztiku tikai ar vārdiskiem draudiem. :D Tas mums visiem būtu ietaupījis veselu latu. 

Nākamā fāze šai piektdienā bija dabūt mašīnu. Tā protams bija jau sarunāta un tik jāaizbrauc pakaļ. Mašīnas īre uz divām dienām bija 40 Ls. Mašīna ļoti laba un tiešām tāda ar kuru braukt ceļojumā. Bija galdiņš, kur parisināt krustvārdu mīklas, paspēlēt galda spēles un paēst. Laikam aizsteidzos notikumiem priekšā. ^^
Pulksten astoņos bija  sarunāts aizbraukt un paņemt busiņu, bet nokavējāmies tikai stundu. :D Ieradāmies deviņos. Nekāda lielā skāde mums. :) Cerams arī izīrētājam.
Vienīgā problēma bija tā ka nestrādāja centrālā atslēga un signalizācija. Vēlāk atklājās arī tas, ka aizmugurējās durvis nevērās, bet tas sīkums.
Mašīnu jau pirmajā dienā meitenes vai kāds cits iesauca par kāpostiņu, jo viņš bija tādā zaļā krāsā. :)

Ok. Turpinu.
Aizbraucam uz mājām. Oh. Starp citu šoferis ir hipsters Mārcis. ^^ Ielikšu bildi salīdzinajumam.

Mārcim ar MO ienāca prātā doma braukt jau tās pašas dienas vakarā, bet tā kā vairākums bija pret šādu ideju vai atturējās tad tomēr tika nolemts izbraukt kā plānots - 6:00 no rīta.
Pirms tam sacepām kalnu ar tostermaizītēm. Lai pa ceļam būtu ko ēst un nebūtu jāiet veikalā. ^^

Laikam esmu ticis cauri pirmajai trešdaļai. Visi guļam. Cik nu varam aizmigt, jo pulkstenis ir jau 3 naktī un piecos jau jāceļas. :D

Sestdienā ap pulksten 6 no rīta sakāpjam busiņā un sākam ceļu uz Tallinu Igaunijā.
Gribu tik vēl piebilst, ka šis brauciens bija tāds izpriecas un slēpņu meklēšanas apvienojums.  Uzskatu šo par oficiālo ceļojuma pirmo dienu. ^^
Pirmā pietura bija Saulkrastu pludmalē, kur meklējām slēpni. Mārcis kā jau profesionālis ar 80 atrastiem slēpņiem šo atrada vēsā mierā. Bija sācis līt, kad izbraucām no Rīgas. Un turpināja līt visu turpmāko dienu gan Latvijā, gan Igaunijā. Maršruts diezgan garš un slēpņu ko apmeklēt daudz, bet diemžēl ifēna baterija nevelk īpaši ilgi, kad tiek meklēti slēpņi. Un kā par sodību vads, lai uzlādētu ifēnu mašīnā nav savietojams ar manu ifēnu. Kaut kāds vājprāts ne?

Mēģinājām pieslēgt caur radio USB caurumu, bet diemžēl arī šī metode šoreiz nenostrādāja. Visa tehnika sazvērējusies pret mums likās tai brīdī. Kopumā braucot uz Tallinu atradām TIKAI 2 slēpņus. Mazliet nožēlojami, bet neko darīt. Apstākļu sakritība un nelietības likums un tad vēl tas likums, ja ir slikti var būt vēl sliktāk. :D Un Ticiet vai neticiet kļuva sliktāk. Mazliet aizsteidzos priekšā notikumiem. Turpinu. Pēc Saulkrastiem iebraucām vēl dažās vietās meklēt slēpņus diemžēl nesekmīgi. :(  Pēdējais slēpnis, ko todien atradām bija Lihulas pils drupās. Lieliska vieta, kuru noteikti vajag aizbraukt apskatīt siltākā un saulainākā laikā, ne tādā kā mēs tur bijām. ^^

Bildes diemžēl nav tika labas kā gribētos. :( Ģirtam prātā citas vērtības ne tā kā mums pārējiem.
No Lihula vietas braucām uz Tallinu, jo ifēns nomira. :( Ja domāja, ka ar to viss beidzās jūs maldāties.
Iebraucot Tallinā braucam pa ļoti garu un taisnu ielu. Es iedomājos, ka to ielu varētu saukt par Garo ielu. Bija vēl viens variants Kalnciema vai kaut kā tā - Rīgā esot līdzīga iela. ^^ Bet nu tā Garā iela bija savi 10 km.

Iebraucot pilsētā un atrodot vietu, kur jābūt mūsu hostelim hipsters Mārcis novieto mašīnu stāvvietā un tagad man jāiet izlūkos uz hosteli. Esmu samērā labā omā, jo beidzot esam klāt un varēšu uzlādēt ifēnu un sāksim slēpņus meklēt. Aizeju līdz mūsu hostelim, bet tur ar roku uz lapiņas rakstīts, ka mūsu hostelis negaidot aizslēdzies. Kā uzzinājām citā hostelī tad tāpēc, ka viņiem pazuda gan ūdens, gan elektrības padeve. :(
Ieraudzījis, ka mūsu hostelis slēgts gāju meklēt vietu, kur varētu uzzināt, kas noticis un mazliet apstaigāju vecpilsētu un sameklēju informācijas centru, kurš bija slēgts. Vai nav jauki? Redzot, ka info centrs slēgts devos uz kāpostiņu pie pārējiem paziņot "jauko" vēsti. Tika nolemts, ka jāiet meklēt cits hostelis, lai gan pavīdēja doma doties tik tālāk ar kāpostiņu un kaut kur uzlādēt ifēnu un turpināt meklēt slēpņus. Šis variants pēc ilgam un samērā mierīgām debatēm tika atmests kā nederīgs. Es kopā ar MO devāmies meklēt jaunu hosteli un visos mums pateica, ka nav brīvu vietu. Samelojos. Vienā bija brīvas vietas, bet viņi nevar mūs salikt vienā istabā. :(

Turpinot meklēt hosteli un saprotot, ka neko neatradīsim dodamies uz kāpostinu pie pārējiem paziņot jauno jauko "vēsti". Tiek nolemts ņemt to hosteli, kur bija tās dažas vietas brīvas. Aizejot turp mums paveicas - ja tā to var teikt un recepcijas sieviete mums piedāvā paņemt istabas citā hostelī par trīsreiz mazāku samaksu. Protams piekrītam. Par hosteli sanāca kopā 700 kronas, kas ir 31.43 Ls par septiņām personām. Un tas ir ļoti lēti, jo istabiņas bija tīras, sausas un mājīgas, ja neskaita netīrās glāzes. ^^ Hostelis, kurā pametāmies bija 15 min attālumā no pilsētas centra. Saucās Mahtra Hostel. Dabūjam vienu četrvietīgu istabu - Jana, MO, Ģirts, hipsters Mārcis un vienu trīsvietīgu istabu - Dana, Madara, Gints(es). ^^
Mazliet piekusis rakstot esmu.
Ok. Turpinu.
Iekārtojušies hostelī esam. Tagad braucam uz veikalu, kas tuvumā, lai iespējams paēstu un iepirktos citas lietas - alkohols un ēdiens svētdienai. Ieejot veikalā nopērkam siera kluci, Maizi, kas izskatās pēc Toste!, bet pēc Janes aizrādījuma ņemam visu, ne tikai to kas pazīstams. :D Jo kā nekā esam citā valstī. Cik var rīt to pašu. Ieejot Alus nodaļā neredzu nevienu Latvijas alu. :( Tāpēc paņemam kaut kādus Igauņu alus - cerams.

Bija vēl martini, bet to mēs tik vienu glāzi kopumā izdzērām.
Pēc tam braucām uz centru, lai iestiprinātos kādā igauņu ēstuvē, bet visas bija mērķētas uz tūristiem ar bieziem makiem, nevis mums studentiem. :(
 Tāpēc nācās iztikt ar kaut kādu Taco Express. Ēdiens bija daudz un ass. Viss jau būtu labi, bet apkalpošana bija draņķīga, ēdiens auksts, gaļas gandrīz nemaz un visu situāciju izglāba alus - Saku tume. Nebūtu tas alus tik garšīgs noteikti pasūdzētos pat savā lauzītajā angļu valodā. Vēl situāciju izraibināja aiz loga vemjošais cilvēks. :D Tas tik bija skats. Paēduši un ne to ko gribējām devāmies uz busiņa pusi, lai brauktu uz hosteli.

Bet ko tik es tai naktī nesadarīju. Mazliet padejoju striptīzu visiem. Parādīju Betmenu - MO saka, ka man krūšu mati izskatās pēc Betmena. :D Uzlecu Mārcim virsū. Gandrīz atrāvos no Ģirta ar čību, jo visu laiku muļķīgi uzvedos - man gan tā nelikās. :D
Ņu un tad jau bija laiks čučāt.

Pamodos svētdienā pat nezinu ap cikiem. Bet sapratu, ka laiks celties un taisīties. Uzliku lādēties ifēnu recepcijā un sākām tīrīt istabiņas. Savācām pudeles un atkritumus. MO ar Mārci ienesa galdu no otras istabiņas un mazliet uzēdām maizītes ar igauņu sieru un desu, kas garšoja pēc desas. Virsū uzdzērām kolu, alu un ūdeni - kas nu kuram. :D
Mārcis virtuvē samizoja burkānus, Ģirts sataisīja maizītes un bijām gatavi doties pilsētā.
Pilsētā izstaigājāmies ilgi un dikti. Atradām četrus slēpņus - protams, ka gribējās atrast vairāk, bet tā kā ifēna baterija ātri nomirst tad nekā neatlika kā apmierināties ar tiem pašiem. :) Vecpilsēta viņiem tiešām superiga un ir tā vērts tur aizbraukt un to redzēt. Naktī pilsēta vienkārši superīgi izskatās.

Ar šo laikam gandrīz viss arī ir izrunāts. Atpakaļceļā uz Latviju diezgan steidzāmies, bet Dana paspēja pabraukt ar kāpostiņu - Mārcis mācīja. Un iebraucām pasaulslavenajā Munameģī. Vieta tiešām laba, bet nebija tās sajūtas, ka esi Baltijas valstīs augstākajā kalnā. Mūsu Gaiziņkalna apkārtne daudz kalnaināka un ielejām bagātāka.

Ar to tad arī beidzu šo ceļojuma aprakstu. Uz beigām diezgan dikti esmu nohalturējis, bet ceru, ka piedosiet.
Vienmēr jūsu slinkais Gints.
Ceļojumā piedalījās - Jane, Dane, Madara, Ģirtis, MO, hipsters Mārcis un Gints(es). Oh jā un man ir tagad arī tāds riktīgs indiāņu vārds, kurš radās pēc kādas kopīgās sarunas. ^^ Mani sauc Sprādziens Matos. Mārcis ir Dejojošais Mākonis. Pārējiem paprasīšu un tad kaut kur pievienošu arī viņu indiāņu vārdus. ^^
Nākamais ceļojuma apraksts iespējams pat veseli divi būs Maijā un tepat pa Latviju. Līdz tam kau ko citu sarakstīšu. ^^

Mazliet paceļoju

Rīga.
Tāks piektdien nolēmu mazliet paceļot.
Kā parasti tā bija viena no ašajām idejām aka spontāni. ^^
Atnācu mājās paķēru somu, sabāzu tajā dažus drēbes gabalus un mazliet ko dzert un ēst. Aizgāju uz autoostu, lai sagaidītu busiņu uz Jelgavu vai Dobeli. Domāju, ka tie bija tādi labi punkti no kuriem doties tālāk. Bet Dobeles autobuss kā nenāca tā nenāca. Gaidīju Jelgavas busiņu - sagaidīju veselus divus, bet nevienā netiku, jo tur bija jābūt dikti nekaunīgam un gandrīz vai jāstumj visi malā, lai tiktu iekšā. Un tā kā man tāda sistēma diezko nepatika devos uzreiz uz dzelzceļa staciju, kur iet vilciens uz Jelgavu. :) Nopirku biļeti bez jebkādiem starpgadījumiem un pārdzīvojumiem. Tik pagāja labs brīdis līdz atradu, kur man jāiet. Nezinātājam tas prasa kādu brītiņu.
Nākamā pietura Jelgava.
Kā jau Gints esmu paņēmis līdzi visu, ko vajag un nevajag. Pirmkārt nav atstarotāju un nav kartes, lai dotos tālāk. Tāpēc eju uz grāmatnīcu - divas reizes, jo pirmajā reizē atcerējos par karti un tikai tad, kad biju pamaldījies pa Jelgavu atcerējos, ka tumsā vajag atstarotājus, lai es nebūtu eņģelis. :D
Tad nu sapircies esmu - Karte kabatā, atstarotājs uz kājas un rokas. Dodos Lietuvas šosejas meklējumos. Nepaiet ne pusstunda un esmu uz  šosejas un brienu uz robežas pusi, kura vēl labu gabalu priekšā.
Eju jau tik ilgi, ka palicis tumšs un vēl joprojām neko neesmu nostopējis. Kājas jau mazliet slapjas palikušas, jo kājās vasaras apavi. :(
Esmu ticis jau pusceļā līdz Elejai, kad beidzot apturu kādu. jippppīīīīī. Lecu iekšā un prasu vai līdz Elejai paņems. Šams saka, nav problēmu es līdz Šauļiem laižu un tad es uzprasījos, lai šams ņem mani līdzi līdz turienei. Un bez liekiem tekstiem laižam uz Šauļiem. Pa ceļam parunājam par mūziku utt. Un arī stopošanu. Izrādās, ka čalis mani knapi pamanījis par spīti maniem atstarotājiem uz rokas un kājas.
Kad esam Šauļos šams mani aizved uz lētāko hosteli (Cerams pareizo atradu). Un tas tiešām bija lētākais. Pirmais pārsteigums ieejot istabiņā - prusaks, kurš nekaunīgi uz mani blenž. Protams būdams humānists es viņu atstāju dzīvu - nav jau viņa vaina, ka viņš atrodas nepareizā laikā un vietā. :D Dušas nebija - tikai kaut kāda veca izlietne ar kuru tad arī vajadzēja iztikt. Bet par spīti visam tam gulēju labi, jo gultas veļa bija tīra un istaba silta. :)
Nākamajā dienā devos naudas maiņas punkta meklējumos, ko uzsāku ap 7 rītā. Protams nesekmīgi, jo tie punkti nekur nav norādīti. Ar savu lauzīto krievu valodu dabūju tomēr uzzināt, kur tāds punkts atrodas, bet tas bija slēgts bez jebkāda paskaidrojuma kāpēc.  Krievu valodā tāpēc, ka viņi neviens nemācēja angliski. Pat bankā kurā tiku iekšā man knapi mācēja atbildēt angliski. Bet tas tā. Beidzot esmu ticies pie lita. 20 liti ir ap četriem latiem. Un no bankomāta nevar noņemt mazāk par 40 litiem - vismaz Swedbank automātos.
Iepērkos RIMI, jo kā visi ārzemnieki tu  vispirms meklē, ko pazīstamu un ja nevari atrast tad tu meklē, kaut ko kas to atgādina.
Esmu iepircies un nopircis vilciena biļeti uz Viļņu. Vilciens tāds uz goda -moderns un ērts. Kā parasti pieradis iekārtojos tā ērtāk un ieslēdzu mūziku uz pilnu skaļumu, lai nedzirdu apkārtējos trokšņus. Te pēkšņi tante, kas man blakus sēž man piebiksta. Es izņemu austiņas no ausīm un šī man kaut ko lietuviski saka. Es tik pasmaidu un atbildu anglsiki - Sorry i don't speak lithuanian. Viņa ar nemāk angliski un tad turpinu mierīgi klausīties mūziku tālāk. Es gan nopratu, ka viņai nepatika ka tik skaļi klausos mūziku, bet tas man pie kājas. :D
Vēl pēc brītiņa kaut kāds džeks man blakus piestājas un sāk kaut ko teikt. Es viņu pat caur austiņām dzirdu. Noņemu austiņas un viņš man saka kaut ko lietuviski un es atbildu to pašu ko iepriekš tantei. Tad šams saka -I don't like your music. No one likes your music. (tas viss tai trakajā akcentā - atradu ko līdzīgu). Tā arī nesapratu vai viņam vienkārši nepatīk mana mūzika vai tā ir par skaļu, jo viņš sēdēja, kādas trīs rindas man priekšā. :D
Iebraucot Viļņā bija sajūta, ka iebrauc bomžu rajonā. Visur urļiki, bomži un dzērāji. Vai vienkārši džeki, kas tā vien grib kādam piesieties. Atradu hosteli samērā ātri. Bija diezgan labs. Tīrs un silts. Duša, bārs, virtuve. Tēja un kafija par brīvu. Paliku tur uz vienu nakti un nākamajā dienā devos mājās. Bet pirms tam pakečoju. Atradu tikai vienu slēpni, jo mugursoma bija smaga un negribējās īpaši staigāt apkārt. Lai gan izstaigāju visu vecpilsētu un daļu pilsētas.

Ceru, ka bija interesanti lasīt.  

Nakts atgriežas

Tāks. Pagājis jau ilgs laiks kopš pēdējā ieraksta un vēl joprojām neesmu ielicis Rīgas ziemas bildes. Slinkums pievienot karšu lasītāju un tad vēl meklē bildes. :P
Bet šonakt biju izbraukt ar riteni. jappiiiii. :) Izbraucos kārtīgi. Paspēlēju luksoforu spēli, lai gan ne visu laiku, bet tikai iemēģināt, jo pa ziemu neesmu necik sportojis un vairs nav tās izturības, lai tā nestos ar riteni. :(
Braucu lielākoties pa ceļu vai pa parkiem, kur nav no jumta krītošu lavīnu un ledus gabalu. Pāris reizes biju spiests braukt pa ietvēm un tad pārņēma tāda maza baiļu sajūta, ka tulīt uzgāzīsies uz galvas kāds ledus klucis. Pāris ledus gabali bija kādus 30x20x20 cm lieli. Izmērus neņemiet par pilnu, jo neņēmu lineālu un nemērīju. Mērīju ar acs mēru.
Biju iegājis maķītī(McDonald's), kas pie Laimas pulksteņa. Sapratu, ka gribu ēst un paēdu divus čēzburgerus un lielos frī. Kad to visu biju sācis ēst, sēžot uz Brīvības pieminekļa pakāpieniem un vērojot pilsētu, sapratu, ka vajadzēja nopirkt kaut ko dzert, bet tā kā bija jau pulksten 5 no rīta maķītis bija aizslēdzies. Un diennakts veikalu zināju tik to uz Marijas ielas, bet nebraucu tur, jo nav riteņķēdes.
Nolēmu vēl mazliet nodarboties ar kečošanu(geocaching). Atradu Kino Rīga keču. Bet nebija ar ko pierakstīties tāpēc būs jāaizbrauc vēl kādu reizi uz turieni. ^^
Neatradu trīs slēpņus. Nu labi divus neatradu un trešajam netiku klāt - pārāk augstu.
Meklējot tos kečus bradājos pa sniegu, ka bija līdz ceļiem un Nesu līdzi riteni uz pleca un saldēju savu pliko labo kāju. Kā arī iekāpu pāris reizes labi dziļās peļķēs. Bet kopumā ar visu biju dikti apmierināts. :)
Bilžu gan nav, jo neiedomājos neko fotografē, kur nu vēl ņemt līdzi fotoaparātu. Bija aifēns(iPhone), bet tā kā baterija mira nost centos nekur netērē, kā tikai mūzikai un everytrail un kečošanai.
Dikti gari sarakstīju. Ceru, ka nebija pārāk garlaicīgi.
Oh, jā! Piemirsu piebilst, ka divas reizes mani gandrīz sabrauca mašīnas. Uzprasījos mentiem. Un galvenais - Ir tik forši naktī braukt ar riteni. :) mmmmmmmm