otrdiena, 2011. gada 26. aprīlis

Indonēzijas-Latvijas attiecības - Seminārs

Čiv!
Šodien lekciju vietā mums Āzijas studentiem notika seminārs par Indonēzijas un Latvijas attiecībām.

Pilnais nosaukums -
ASEAN, EU AND OPEN REGIONALISM: Its Relevance for Indonesia-Latvia Relations.
   Ko lai saku. Ievads No Andra Teikmaņa puses bija stipri garlaicīgs un tā sapratu tikai beigās teikto, ka Latvijai un Indonēzijai jābūt gatavām atbalstīt vienu otrai gan ekonomiski, gan politiski. Nezinu gan kā ar to ekonomisko pusi, jo paši savu valsti jau esam ieķīlājuši. :D Politiski laikam bija domāts par attiecību stiprināšanu ar vizītēm utt.
   E.I.Lubis runāja ļoti īsi pretstatā Teikmanim. Lubis visiem pateicās par doto iespēju rīkot šo semināru, kas Indonēzijai acīmredzot ir ļoti svarīgi. Cerēja uz attiecību stiprināšanu ar Latviju un caur Latviju ar Eiropas Savienību(ES).
   Juris Krūmiņš kā parasti pastāstīja par Universitātes vēsturi mazliet, fakultātēm utt. - likās gandrīz vai kā reklāmas kampaņa. :D Bet kā saka - pārdod visur kur var. Tāpēc puscepums viņam. ;)
   Pēc J. Krūmiņa runu teica Peter Gjørtler. Uzsvēra Eiropas Savienības un Indonēzijas attiecības. Laikam arī sanāk Latvijas, jo esam takš ES. Un šis cilvēks ir nopelnījis otru cepuma pusi, jo arī noreklamēja savu skolu. ^^
   Pēc šīm runām sākās īstais seminārs, kuru atklāja Hariyadi Wiraman - Indonesian Chairmanship in ASEAN in 2011: Perspectives and Challenges.
Pastāstīja par ASEAN(Association of Southeast Asian Nations) un tās patreizējām prioritātēm ar Indonēziju priekšgalā - Progress, Kārtība, ASEAN pēc 2015 gada.
Vēl viņš pastāstīja par valstīm, kas ir apkārt ASEAN un attiecībām ar tām. Attiecības ar Mjanmu neesot īsti labas, tai pašā laikā viņi baidās, ka Japānas notikumi varētu dot nez kādu iemeslu Korejām uzsākt karu, Ķīna ir ļoti agresīva. Bet tai pat laikā viņi grib uzaicināt ASEAN sastāvā ASV, Krieviju, Austrāliju, Ķīnu, Japānu un iespējams ES. Mazliet savādi vai ne?
   Viņa runa tiešām bija informatīvi izglītojoša un pie tam interesanta, jo viņš iemeta pa kādam jokam un prata strādāt ar publiku. Cepums viņam. ;)
   Nākamo runu teica Mohtar Mas’oed: “ASEAN and Open Regionalism: Its Relevance for Indonesia - Latvia Relations”.   Viss ko varu teikt ir tas, ka viņa runa bija viena no garlaicīgākajām vēstures lekcijām par ASEAN. Tikai pēc tam, ka runa nonāca līdz Indonēzijas un Latvijas attiecībām uznāca kaut mazākā interese. Viņaprāt kultūra ir avēnija starp Indonēzijas un Latvijas attiecībām. Un šīs attiecības varētu stiprināt ar:

  1. Dienvidaustrumu Āzijas studiju programmām
  2. Indonēzijas studiju programmām
  3. Studentu apmaiņu, kopējiem pētījumiem
  4. Indonēzijas-Latvijas tūrisma attīstību

Pēc šīs runas nāca kādu pusstundu garš pārtraukums, kura laikā bija iespēja iesptiprināties ar kafiju, gāzētajiem dzērieniem un mazliet uzkost. :P Runājot ar sava esošā un bijušā kursa studiju biedriem secināju, ka visiem otrā runa likās drausmīgi garlaicīga un viņi nesaprata kāda jēga no tāda semināra, kur viņiem pastāsta pilnīgi nevajadzīgas lietas. Un par Indonēzijas-Latvijas attiecībām vai studiju programmām nākotnē ne kripatiņas.
  Sākoties otrajai semināra daļai puse zāles bija tukša, tie kas bija palikuši cerēja, ka L.Taivāns izglābs situāciju. Bet laikam sadzirdējuši, ka lielākā daļa no pāri palikušajiem dosies prom pēc Taivāna runas, kā par spīti viņi mainīja kārtību un uzstājās Peter Gjørtler, EU law and national legal systems-the teaching experience of a regional legal system. Par spīti tam, ka biju gaidīji pilnīgi garlaicīgu un nesaprotamu runu, kā tas izskatījās sākumā, dabūju pilnīgi pretējo. Diezgan interesantu runu par ES likumiem un tiesu sistēmu un tās pieredzi.Viņa runa par spīti tam, ka angliski(viss seminārs bija angliski) bija saprotama un ieguvu vairāk kā no visām mūsu tiesību zinību lekcijām kopā.
   Beidzoties viņa runai Taivāns paziņoja, ka viņš savu runu nelasīs(nerunās), jo pēc 10 minūtēm Mazajā aulā(tur kur mēs bijām) V.Zatlers teiks kaut kādu runu. Vai nav nelietīgi? It kā prezidents nevarētu pagaidīt kamēr pabeigsim savu semināru. (dusmīgs)
   Tā kā laika nebija daudz tad Indonēzieši Latvijas Universitātei pasniedza dāvanu - grāmatas. :) Un pašam Taivānam tādu kā medaļu no Indonēzijas universitātes, kura pēc pasaules reitinga esot kāda 400 ar kaut ko vietā, kamēr LU tikai kaut kādā 1000 ar kaut ko. Tātad viņu universitāte it kā ir divreiz labāka par mūsējo.



 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru