ceturtdiena, 2010. gada 29. jūlijs

Kā es gāju skolu lūkoties 1.daļa

Ok. Tagad raksts no manis paša. Pietiks ar filmu aprakstiem uz pāris dienām. ^^
Tātad gads ir pagājis, kopš pagājušā gada, kad klupšus skriešus iestājos skolā. Ok. Bet visu pēc kārtas.
Jau sen bija sapnis iestāties LU MVF(tagad HZF), lai mācītos Āzijas studiju japāņu modulī. Manas savādās domāšanas un loģikas dēļ divus gadus domāju, ka nevaru iestāties, jo esmu nesekmīgs matemātikā - velns jā, esmu, bet ar to laikam nav ko lepoties, bet ne par to runa, lai gan ir. Tāpēc divus gadus vienkārši bumbulēju pa Rīgu neko nedarot. Līdz mans lieliskais draugs MO norādīja uz manu liktenīgo kļūdu un es tiku apgaismots. Vārda tiešā nozīmē staroja tā kā tāda Ziemassvētku eglīte. :D
 Tāpēc devos iesniegt dokumentus LU. To izdarīju pāris minūšu laikā. Kad iedevu dokumentus, lai mani piereģistrē par mani mazliet pasmējās par manu matemātikas atzīmi, bet mani tas īpaši neuztrauca - man drīzāk likās smieklīgi, ka kādam tas liekas interesanti. ^^ Tie kas gājuši cauri visam augstskolā iestāšanās posmam zina, ka ir pieteikšanās un reģistrēšanās laiks.
Biju par to otro aizmirsis un piektdienas dienā deviņos no rīta gandrīz jau ceļā uz autoostu, lai dotos uz Ventspili pielieties - tās tik ir atmiņas. mmmmmmmmmm. Ups. turpinu.
Pirms iziešanas no dzīvokļa ieeju apskatīties, kas jauns luis'ā. Un tur rādās sarkans uzraksts, ka šodien ir pēdējā diena, kad var reģistrēties. Es gandrīz šokā izgāžos no krēsla un pa galvu pa kaklu savācu nepieciešamās mantas un aizskrienu piereģistrēties, jo tūlīt aties autobuss uz Ventspili. Neticēsiet, bet loģiski, ka uz autobusu nepaspēju. Būtu paspējis, bet viena draņķasine (Tas man no Garija Potera pielipis. :D ) mani negribēja palaist pa priekšu un tāpēc nokavēju autobusu tikai par dažām minūtēm, kuras pavadīju gaidot rindā. āāāāāāāāāāārrrrrrrghhhhh.
Tas īsumā par to kā iestājos tur kur vienmēr biju sapņojis iestāties. Nākamais posms bija Aristoteļa svētki un jauno kursa biedru iepazīšana - protams, ka es uz to nebiju, jo bija jāstrādā. Man kaut kā vienmēr iekrīt strādāt tad, kad man vajag brīvu. :D
Bet ok. Nākamajā rakstā par to kā man gāja pa skolu, par maniem superīgajiem kursa biedriem un par to kā es....ups. Gnadrīz izmuldējos, tas lai paliek pēdējam rakstam. :P

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru