Mazliet paceļoju

Rīga.
Tāks piektdien nolēmu mazliet paceļot.
Kā parasti tā bija viena no ašajām idejām aka spontāni. ^^
Atnācu mājās paķēru somu, sabāzu tajā dažus drēbes gabalus un mazliet ko dzert un ēst. Aizgāju uz autoostu, lai sagaidītu busiņu uz Jelgavu vai Dobeli. Domāju, ka tie bija tādi labi punkti no kuriem doties tālāk. Bet Dobeles autobuss kā nenāca tā nenāca. Gaidīju Jelgavas busiņu - sagaidīju veselus divus, bet nevienā netiku, jo tur bija jābūt dikti nekaunīgam un gandrīz vai jāstumj visi malā, lai tiktu iekšā. Un tā kā man tāda sistēma diezko nepatika devos uzreiz uz dzelzceļa staciju, kur iet vilciens uz Jelgavu. :) Nopirku biļeti bez jebkādiem starpgadījumiem un pārdzīvojumiem. Tik pagāja labs brīdis līdz atradu, kur man jāiet. Nezinātājam tas prasa kādu brītiņu.
Nākamā pietura Jelgava.
Kā jau Gints esmu paņēmis līdzi visu, ko vajag un nevajag. Pirmkārt nav atstarotāju un nav kartes, lai dotos tālāk. Tāpēc eju uz grāmatnīcu - divas reizes, jo pirmajā reizē atcerējos par karti un tikai tad, kad biju pamaldījies pa Jelgavu atcerējos, ka tumsā vajag atstarotājus, lai es nebūtu eņģelis. :D
Tad nu sapircies esmu - Karte kabatā, atstarotājs uz kājas un rokas. Dodos Lietuvas šosejas meklējumos. Nepaiet ne pusstunda un esmu uz  šosejas un brienu uz robežas pusi, kura vēl labu gabalu priekšā.
Eju jau tik ilgi, ka palicis tumšs un vēl joprojām neko neesmu nostopējis. Kājas jau mazliet slapjas palikušas, jo kājās vasaras apavi. :(
Esmu ticis jau pusceļā līdz Elejai, kad beidzot apturu kādu. jippppīīīīī. Lecu iekšā un prasu vai līdz Elejai paņems. Šams saka, nav problēmu es līdz Šauļiem laižu un tad es uzprasījos, lai šams ņem mani līdzi līdz turienei. Un bez liekiem tekstiem laižam uz Šauļiem. Pa ceļam parunājam par mūziku utt. Un arī stopošanu. Izrādās, ka čalis mani knapi pamanījis par spīti maniem atstarotājiem uz rokas un kājas.
Kad esam Šauļos šams mani aizved uz lētāko hosteli (Cerams pareizo atradu). Un tas tiešām bija lētākais. Pirmais pārsteigums ieejot istabiņā - prusaks, kurš nekaunīgi uz mani blenž. Protams būdams humānists es viņu atstāju dzīvu - nav jau viņa vaina, ka viņš atrodas nepareizā laikā un vietā. :D Dušas nebija - tikai kaut kāda veca izlietne ar kuru tad arī vajadzēja iztikt. Bet par spīti visam tam gulēju labi, jo gultas veļa bija tīra un istaba silta. :)
Nākamajā dienā devos naudas maiņas punkta meklējumos, ko uzsāku ap 7 rītā. Protams nesekmīgi, jo tie punkti nekur nav norādīti. Ar savu lauzīto krievu valodu dabūju tomēr uzzināt, kur tāds punkts atrodas, bet tas bija slēgts bez jebkāda paskaidrojuma kāpēc.  Krievu valodā tāpēc, ka viņi neviens nemācēja angliski. Pat bankā kurā tiku iekšā man knapi mācēja atbildēt angliski. Bet tas tā. Beidzot esmu ticies pie lita. 20 liti ir ap četriem latiem. Un no bankomāta nevar noņemt mazāk par 40 litiem - vismaz Swedbank automātos.
Iepērkos RIMI, jo kā visi ārzemnieki tu  vispirms meklē, ko pazīstamu un ja nevari atrast tad tu meklē, kaut ko kas to atgādina.
Esmu iepircies un nopircis vilciena biļeti uz Viļņu. Vilciens tāds uz goda -moderns un ērts. Kā parasti pieradis iekārtojos tā ērtāk un ieslēdzu mūziku uz pilnu skaļumu, lai nedzirdu apkārtējos trokšņus. Te pēkšņi tante, kas man blakus sēž man piebiksta. Es izņemu austiņas no ausīm un šī man kaut ko lietuviski saka. Es tik pasmaidu un atbildu anglsiki - Sorry i don't speak lithuanian. Viņa ar nemāk angliski un tad turpinu mierīgi klausīties mūziku tālāk. Es gan nopratu, ka viņai nepatika ka tik skaļi klausos mūziku, bet tas man pie kājas. :D
Vēl pēc brītiņa kaut kāds džeks man blakus piestājas un sāk kaut ko teikt. Es viņu pat caur austiņām dzirdu. Noņemu austiņas un viņš man saka kaut ko lietuviski un es atbildu to pašu ko iepriekš tantei. Tad šams saka -I don't like your music. No one likes your music. (tas viss tai trakajā akcentā - atradu ko līdzīgu). Tā arī nesapratu vai viņam vienkārši nepatīk mana mūzika vai tā ir par skaļu, jo viņš sēdēja, kādas trīs rindas man priekšā. :D
Iebraucot Viļņā bija sajūta, ka iebrauc bomžu rajonā. Visur urļiki, bomži un dzērāji. Vai vienkārši džeki, kas tā vien grib kādam piesieties. Atradu hosteli samērā ātri. Bija diezgan labs. Tīrs un silts. Duša, bārs, virtuve. Tēja un kafija par brīvu. Paliku tur uz vienu nakti un nākamajā dienā devos mājās. Bet pirms tam pakečoju. Atradu tikai vienu slēpni, jo mugursoma bija smaga un negribējās īpaši staigāt apkārt. Lai gan izstaigāju visu vecpilsētu un daļu pilsētas.

Ceru, ka bija interesanti lasīt.  

Esmu izbraucis

Mazlietin esmu sajucis prata. Cilveki laikam par manim uztraucas, bet
viss ir OK.
Panemu vilcienu uz Jelgavu. No jelgavas lidz Elejai nogaju puscelu
lidz nostopeju masinu lai tiktu talak. :D Nakti pavadiju hosteli par 4
latiem, bet cena bija atbilstosa. Prusaki, nebija dusas un TV ar
nebija. Bet bija silts un elektriba.

Gints.

Nakts atgriežas

Tāks. Pagājis jau ilgs laiks kopš pēdējā ieraksta un vēl joprojām neesmu ielicis Rīgas ziemas bildes. Slinkums pievienot karšu lasītāju un tad vēl meklē bildes. :P
Bet šonakt biju izbraukt ar riteni. jappiiiii. :) Izbraucos kārtīgi. Paspēlēju luksoforu spēli, lai gan ne visu laiku, bet tikai iemēģināt, jo pa ziemu neesmu necik sportojis un vairs nav tās izturības, lai tā nestos ar riteni. :(
Braucu lielākoties pa ceļu vai pa parkiem, kur nav no jumta krītošu lavīnu un ledus gabalu. Pāris reizes biju spiests braukt pa ietvēm un tad pārņēma tāda maza baiļu sajūta, ka tulīt uzgāzīsies uz galvas kāds ledus klucis. Pāris ledus gabali bija kādus 30x20x20 cm lieli. Izmērus neņemiet par pilnu, jo neņēmu lineālu un nemērīju. Mērīju ar acs mēru.
Biju iegājis maķītī(McDonald's), kas pie Laimas pulksteņa. Sapratu, ka gribu ēst un paēdu divus čēzburgerus un lielos frī. Kad to visu biju sācis ēst, sēžot uz Brīvības pieminekļa pakāpieniem un vērojot pilsētu, sapratu, ka vajadzēja nopirkt kaut ko dzert, bet tā kā bija jau pulksten 5 no rīta maķītis bija aizslēdzies. Un diennakts veikalu zināju tik to uz Marijas ielas, bet nebraucu tur, jo nav riteņķēdes.
Nolēmu vēl mazliet nodarboties ar kečošanu(geocaching). Atradu Kino Rīga keču. Bet nebija ar ko pierakstīties tāpēc būs jāaizbrauc vēl kādu reizi uz turieni. ^^
Neatradu trīs slēpņus. Nu labi divus neatradu un trešajam netiku klāt - pārāk augstu.
Meklējot tos kečus bradājos pa sniegu, ka bija līdz ceļiem un Nesu līdzi riteni uz pleca un saldēju savu pliko labo kāju. Kā arī iekāpu pāris reizes labi dziļās peļķēs. Bet kopumā ar visu biju dikti apmierināts. :)
Bilžu gan nav, jo neiedomājos neko fotografē, kur nu vēl ņemt līdzi fotoaparātu. Bija aifēns(iPhone), bet tā kā baterija mira nost centos nekur netērē, kā tikai mūzikai un everytrail un kečošanai.
Dikti gari sarakstīju. Ceru, ka nebija pārāk garlaicīgi.
Oh, jā! Piemirsu piebilst, ka divas reizes mani gandrīz sabrauca mašīnas. Uzprasījos mentiem. Un galvenais - Ir tik forši naktī braukt ar riteni. :) mmmmmmmm

Ziema Rīgā un daži jaunumi.

 

Tērbatas iela. Dikti sniga. Sabildēju ar iPhone(lasīt aifēns) daudz bilžu, bet šīs uz Tērbatas ielas likās vienīgās publicēt vērtās. Pārējās izplūdušas un sazin vēl kādas. :P

Oh. Jā pie reizes gribēju pateikt par to kas tad īsti noticies un kāpēc rakstu. Tāpēc, ka ir nakts. Un man gribas rakstīt. Bet ok. Jokus pie malas. Rakstu tāpēc, lai pateiktu, ka veikalu plauktos parādījies jauns(nezinu cik ilgi jau tāpēc jauns) Dynami:t enerģijas dzēriens ar Juice. Garšo tīri smeķīgi un pielejot klāt 5% Džinam iet kā smērēts iekšā. ^^
Otrs jaunums vīns Ti Amo. Ķiršu sula. Nu labi nav sula, bet vīns. Salds. Man kā parastajam cilvēkam vīni riebjas, bet tā kā šis ir salds man viņš garšo. :) Tāds tīri smeķīgs. ^^
Trešais jaunums laikam ir par Apple iPad iznākšanu. Tāds paliels aifēna(iPhone) variants.  Kā parasti funkcijas nekādas un vērts tādu būs pirkt pēc kādas trešās sērijas iznākšanas. Nu tieši tāpat kā ar aifēnu(iPhone). Lai gan es savējo aifēnu nopirku kad vēl bija tikai aifēns 3G un aifēns parastais.
Ņu jā tas laikam arī viss, ko vēlējos jums pavēstīt. Nekā īpaši svarīga vai jauna.
Rīt ielikšu labākas bildes ar Rīgas ziemas bildēm. ;) Ja vien nebūs jau viss nokusis. :(

Eksperiments uz muļķibas robežas

Ok, Jauns gads, jauni eksperimenti. Protams eksperiments uz muļķības robežas. :D
Kāpēc uz muļķības robežas? Tulīt pastāstīšu. ;)
Sākšu ar to ko parasti. Nezinu kā tas viss aizsākās, bet kā parasti tas notika manā istabā, kad savācās daudz ļaužu - nu labi tikai četri ieskaitot mani. :P
Sēžam visi kā parasti - es pie kompja, pārējie kur pagadās - gultā, uz grīdas un kāds vēl stāv kājās. Istabas viesi pameklē vai Gintam istabā nav kas jauns apskates un izbrīna vērts. Bet šoreiz laikam nekā. Nekur neesmu bijis, laikam tāpēc. :( Bet ok, stāsts par ko citu. Runājoties nonākam līdz olām - tām ko dēj vistas. Tie samaitātie prāti, kas nodomāja ko citu sarkstiet.
Turpinot par tēmu. Olas. Olas ir vārītas un ceptas, kultenī un jēlas un velns viņu zin' kā vēl sagatavotas. Izdomājām, ka ola jāieliek saldēties. Domāts darīts. Gints meklē fotoaparātu, lai visu iemūžinātu. Bet pirmie skeptiķi jau uzradušies - MO un Ģirts. Šamie saka, ka ola sasprāgšot un tad būs netīra saldētava. Gribot negribot paklausu šamiem un ietiņu olu pāŗtikas plēvē.

 

 

 

Ok ielieku saldētavā un aizmirstu līdz šodienas pēcpusdienai. Skrienu pēc bildējamā aparāta un skeju skatīt olu. Atveru kameru un tur ola. Kad es jums saku. OLA. Mazliet apskādējusies, bet ir ok.
Pamēģināt pagatavot vai ēst uzreiz gan nepamēģināju. nebija drosmes. :(
Bet redz kur bildes. Uz kādu laiku pietiks, Jāsāk gaidīt kāds jauns atgadījums vai jāsarīko tāds pašam. ^^

 

 

 

 Aizmirsu pateikt kāpēc eksperiments uz muļķības robežas. Tāpēc, ka laikā kad ir krīze es bojāju ēdienu. No tās vienas olas sanāktu laba omlete. Vai vismaz divas olmaizītes. Vai ola ar majonēzi. Bet tas tā viela pārdomām man pašam. Nu labi arī jums. :P

Nārnija

Sākās viss nevainīgi. Ar stāstu par kursa biedru Ronaldu, kurš reiz kojās svešā istabiņā ejot laukā pa durvīm tās sajauca ar skapi. Visiem radās iespaids, ka Ronalds mēģina ieiet Nārnijā. Protams, ka kopš tās reizes pazīstam visi viņu ar vārdu Nārnijas Ronalds vai Ronalds no Nārnijas. ^^
Pastāstot par šo draugiem kaut kā aizgāja saruna par to, ka starp manu istabu un virtuvi varētu būt ieeja Nārnijā, iemūrēts kāds slepkava nemirstīgais, poltergeists utt. Doma radās tāpēc, ka draugam Lejam ar' bij' tāda aizmūrēta istaba.
Īsumā.
Ideja : Starp Ginta(es) istabu un virtuvi pastāv slepenā istaba.
Uzdevums : Apstiprināt vai apgāzt ideju.
Kopā ar MO un Jani devāmies to visu noskaidrot. Pārbaudījām uz aci vai sakrīt garumi, lielumi, liekumi un visa pārējā mērvienības tabula acīs. No tā saprotams nekas nemainās. Ideja tik gūst lielāku apstiprinājumu. Ķeramies pie pārbaudītām metodēm - lineāla, nu ne gluži vecā labā koka 30cm garā, bet sabīdāmā 7m garā.
Ideja sāk gāzties, bet paliek vēl viena sentēvu metode. Paklopēšana pie sienas. Ķeramies pie klopēšanas. Un ticiet vai neticiet, bet tā mana istaba un virtuve ir tieši pretī viena otrai un nav tur nekādas Nārnijas vai slepena ieslodzījuma vieta. Bet par spīti tam, ka Ideja tika pilnībā sagāzta un apgāzta manī joprojām mīt ticība Nārnijas esamībai starp manu istabu un virtuvi.
 Ar šo pagaidām beidzu. Cerams uzradīsies vēl kāds aizraujošs piedzīvojums līdz gada beigām. Ja ne tad līdz nākamajam gadam. ;)

Atkal Nakts brauciens

Nakts Brauciens 3

Iezīmē savu ceļu ar EveryTrail

Šoreiz nolēmu aizbraukt līdz Dienvidu tiltam. Tas jau laikam normāli, bet laiks kurā es to darīju nemaz nav normāls. ^^
Izbraucu ap četriem naktī. Nu nevarēju aizmigt. Cēlos kājās, saģērbos, riteni uz pleca un ārā uz ielas esmu.  Uzliku mūziku - šoreiz laikam ne tik labu, jo sāka sāpēt ausis un nemaz nebija ne ritma, ne ātruma. :(  Ieslēdzu Everytrail un aidā.
Aizbraucu līdz Brīvības piemineklim izmetu līkumu un tad uzņēmu maršrutu uz D-Tiltu. Loģiski, ka nakts bija auksts. Mazliet atsalu. Vējš vienkārši caur cimdiem pūta. Pusceļā ticis vēl konstatēju, ka riepa pustukša. Bet neatmetu domu aizbraukt līdz tiltam.
Aizbraucis turp biju dikti priecīgs un pārsalis un vīlies. Augšā tiltā netiku. Mūzika draņķīga un vējš pūta cauri ta ka tādam tīklam .  :D
Atpakaļceļš bija krietni vien īsāks un ātrāks.
Par spīti tam, ka esmu gulējis tikai vienu stundu vēl joprojām nenāk miegs. :)